Jumta konstrukcijas pilda vairākus būtiskus uzdevumus. Tās pasargā ēku no negatīvās atmosfēras apstākļu iedarbības, kā arī nodrošina termoizolāciju, lai vasarā ēka nepārkarstu, bet ziemā no tās siltums neizplūstu pārāk strauji. Lai jumts labi pildītu savas funkcijas, nepieciešams novērst arī iespējamo mitruma uzkrāšanos tajā, jo ēkā esošais siltais gaiss, ceļoties augšup, nes līdz arī ūdens tvaikus. Paši par sevi tvaiki jumta konstrukcijai un siltumizolācijai nav bīstami, taču apstākļos, kad nav nodrošināta pietiekoša ventilācija, tie kondensējas un sāk uzkrāties mitrums. Tā rezultātā var rasties nopietnas problēmas – palielinās siltumizolējošo materiālu siltumvadītspēja, līdz ar to siltuma zudumi, pakāpeniski tiek bojātas arī jumta konstrukcijas, jo mitruma uzkrāšanās rada labvēlīgus apstākļus dažādu patogēnu mikroorganismu (pelējuma sēnīšu u.c.) attīstībai. Lai no šādām problēmām izvairītos, ir svarīgi nodrošināt brīvu ūdens tvaiku cirkulāciju no iekšpuses uz ārpusi, tādējādi novēršot to uzkrāšanos jumta konstrukcijās. Šo uzdevumu palīdz veikt celtniecības plēves.

Celtniecības plēves iedalās vairākās lielās grupās, kuras raksturo to izmantošanas mērķi. Katras grupas plēves paredzētas konkrētu uzdevumu veikšanai un atšķiras savā starpā pēc struktūras, materiāla un tehniskajām īpašībām. Viens no galvenajiem plēvi raksturojošajiem lielumiem ir tās tvaika caurlaidības spēja. Proti, tā ir plēves spēja 24 stundu laikā caur 1 m² lielu laukumu pie relatīvā gaisa mitruma 85 % +24 ⁰C temperatūrā caurlaist noteiktu ūdens tvaiku daudzumu (gramos). Otrs svarīgs raksturlielums ir plēves ūdensnecaurlaidīguma rādītājs jeb plēves spēja noturēt uz savas virsmas noteikta augstuma ūdens stabu (šis rādītājs īpaši svarīgs ir pretvēja un difūzijas plēvēm). Pie būtiskiem plēvi raksturojošiem faktoriem var minēt arī tās stiepes robežstiprību (garenvirzienā un šķērsvirzienā), plēves materiāla ugunsizturību, kā arī tās masu (g/m²).

Pēc augstāk minētajiem rādītājiem un plēvju uzdevumiem celtniecības plēves var iedalīt četrās lielās grupās: tvaika izolācijas plēvēs, pretvēja plēvēs, antikondensācijas plēvēs un difūzijas membrānās.

 

Tās ir visvienkāršākās un visbiežāk izmantotās celtniecības plēves. Tās nelaiž cauri ūdens tvaikus nevienā virzienā, tās ir „neelpojošās” plēves. Taču tvaika izolācija nodrošina siltumizolācijas slāņa pamataizsardzību pret mitrumu, tāpēc tvaika izolācijas plēves ir svarīgas katrai konstrukcijai. Ļoti būtiski ir izvēlēties atbilstošas kvalitātes plēves, jo bieži vien tirgū piedāvāto ražojumu kvalitāte ir neatbilstoša. Visbiežākais iemesls, kādēļ šīm plēvēm kvalitāte neatbilst nepieciešamajai, ir ražošanas procesā pieļautas nepilnības. Taču to kvalitāti var pārbaudīt.

Tvaika izolācijas plēvēm ir samērā precīzi reglamentēti raksturlielumi, kas nosaka to kvalitāti un atbilstību konkrētajam plēvju tipam. Tvaika izolācijas plēve vizuāli izskatās kā parasta plēve, taču īstenībā tā nav, jo tai jāatbilst trim būtiskiem kritērijiem. Pirmkārt, tai jābūt vismaz 200 mikronu (0,2 mm) biezai, un šo parametru var pārbaudīt ar mikrometru. Otrs nosacījums ir, ka tai jābūt izgatavotai no pirmreizējā polietilēna (polipropilēna), jo ļoti bieži daudzas piedāvātās plēves ir ar otrreizējā polietilēna piejaukumiem. To var noteikt vizuāli – otrreizējo polietilēnu saturošajās plēves vietās ir pamanāmi smilšu graudiņi, netīrumi u.c., kā arī ar tausti – šāda plēve ir raupjāka, nelīdzena, nav gluda, kādai tai vajadzētu būt. Tvaika izolācijas plēvēs nedrīkst būt otrreizējā polietilēna piejaukumi, jo to klātbūtne ievērojami saīsina plēves mūžu. Trešais faktors, kas raksturo augstas kvalitātes tvaika izolācijas plēves, ir stabilizācija pret ultravioleto starojumu (to sauc par UV stabilizāciju). Tā ir speciāla ķīmiska piedeva, kas tiek pievienota plēves polietilēna masai tās izgatavošanas procesā, un tā stabilizē polietilēna molekulu, tādējādi ievērojami pagarinot plēves ilgmūžību. Ja plēvei šis stabilizators nav pievienots, tās mūžs nebūs ilgs. Der pievērst uzmanību arī plēvju cenām – kvalitatīvs izstrādājums nemēdz būt ļoti lēts. Labas plēves parasti ir caurspīdīgas vai ar vieglu krāsojumu. Ja parastu, biezumam atbilstošu, bet otrreizējā polietilēna piejaukumus saturošu un nestabilizētu plēvi veikalos var nopirkt par cenu apmēram līdz 0,20 Ls/m², tad labas kvalitātes tvaika izolācijas plēve maksās apmēram divreiz dārgāk, līdz 0,40 Ls/m². Tas gan atkarīgs arī no konkrētā veikala, tāpēc precīzu cenu nosaukt grūti. Toties, ja laba tvaika izolācijas plēve kalpos gadus 50 un pat vairāk, tad nekvalitatīvas plēves mūžs var beigties jau pēc 3 – 5 gadiem.

 

Ja tvaika izolācijas plēves tiek klātas uz siltumizolācijas slāņa telpu iekšpusē, tad pretvēja plēves šim slānim (akmens vatei u.c. siltumizolējošajiem materiāliem) tiek klātas virsū no ārpuses. Atšķirībā no tvaika izolācijas plēvēm, šīs ir „elpojošās” plēves. Līdz ar to no iekšpuses siltumizolējošais slānis tiek nosegts ar tvaika izolācijas (vai kādu modernāku) plēvi, bet no ārpuses – ar pretvēja plēvi. Pretvēja plēves pēc savas darbības zināmā mērā ir analogas pretvēja vatei, taču plēvju plusi ir to lētākās izmaksas, salīdzinot ar cietās vates plāksnēm, turklāt jaunākie pretvēja plēvju ražojumi ir nodrošināti arī ar paaugstinātu pretestību pret ūdeni. Galvenie pretvēja plēvju uzdevumi ir aizsargāt siltumizolācijas slāni no cirkulējošā gaisa un mitruma nokļūšanas tajā, tāpat arī ūdens tvaika vienvirziena kustības nodrošināšana virzienā no iekšpuses uz āru.

Pretvēja plēves var būt vienslāņa un divslāņu, pēc struktūras tās līdzinās vienkāršākajām difūzijas membrānām. Šo plēvju uz augšu vērstajai virsmai piemīt ūdeni atgrūdošas īpašības. Divslāņu materiāla pretvēja izolācijas plēves ir salīdzinoši jaunas, Latvijā tiek izmantotas apmēram 8 gadus, un tās varētu būt ieteicamas kā vidusceļš starp cenu un kvalitāti, jo ir drošas, tajā pašā laikā nav pārāk dārgas. Visas pretvēja plēves jāuzklāj tieši virs siltumizolācijas slāņa, neatstājot gaisa spraugas. Taču jāatceras, ka jumtu konstrukcijās (atšķirībā no fasādēm) pretvēja plēves vien nevar nodrošināt aizsardzību pret atmosfēras iedarbību, jo tās ir vieglas (līdz 100 g/m²) un ātrāk vai vēlāk ūdens tām izsūksies cauri.

 

Šī plēvju grupa būtībā ietver sevī plēves, kuru uzdevumi ir novērst kondensāta veidošanos, tajā pašā laikā nodrošinot jumta konstrukciju aizsardzību pret ūdeni – tās veic arī hidroizolācijas funkciju. Agrāk šos divus plēvju veidus izdalīja atsevišķi, bija hidroizolācijas plēves un antikondensāta plēves, taču to atšķirība bija tāda, ka pretkondensācijas plēvēm uz hidroizolējošās virsmas bija uzklāts antikondensāta slānis. Un pēdējā laikā ražotās plēves sekmīgi veic abus šos uzdevumus, tāpēc tās vairs atsevišķi neizdala.

Pretkondensācijas plēves būtībā ir arī tvaika izolācijas plēves, jo tām ir ļoti maza tvaika caurlaidība (ap 0,3 g/m²). Līdzīgi pretvēja plēvēm, arī antikondensācijas plēves ir vienslāņa un divslāņu. Pie vienslāņa plēvēm kā piemēru var minēt „Izocon” plēves, kuru augšējā virsma ir laminēta, bet apakšējā – nedaudz raupja, kas ļauj tai absorbēt noteiktu ūdens tvaiku daudzumu. Šāda tipa plēvēm parasti ir raksturīga liela stiepes izturība. Divslāņu plēvēm zem hidroizolējošā materiāla ir uzklāts kondensātu uzkrājošs plūksnveidīgs pārklājums, kas neļauj ūdenim tecēt lejup, bet dod iespēju ventilācijas gaitā pakāpeniski izžūt. Dažiem pretkondensācijas plēvju veidiem šāds slānis ļauj uz 1 kvadrātmetru plēves platības uzkrāt līdz pat 300 – 400 g mitruma.

Pretkondensācijas plēves bieži tiek ieklātas jumtos, kur iekšpusē ir lielāks siltums nekā ārpusē (siltinātajos jumtos), bet īpaši populāra to izmantošana ir zem metāla jumtiem, kur veidojas daudz kondensāta un rodas nepieciešamība pasargāt jumta konstrukcijas un siltumizolāciju no mitruma uzkrāšanās. Pretkondensācijas plēvju montāžā svarīgi ir nodrošināt divas ventilējamas plaknes, lai mitrums, kas uzkrājas plēves pretkondensācijas slānī, gūtu iespēju izvēdināties. Metāla jumtu gadījumā konstrukciju pasargāšanai no mitruma viens no iespējamajiem rīcības variantiem ir šāds: no iekšpuses jumta konstrukcijas siltumizolējošo slāni (akmens vati u.c.) pārklāt ar tvaika izolācijas plēvi, bet no ārpuses - ar pretvēja plēvi. Abas šīs plēves tiek klātas cieši klāt pie vates, bez spraugām. Visbeidzot, virs ar pretvēja plēvi pārklātā siltumizolācijas slāņa ieteicams konstruktīvi, ar latojumu izveidot nelielu ventilācijas spraugu (ap 5 cm), un virs šīs ventilācijas spraugas savukārt uzklāt pretkondensāta plēvi. Metāla jumtos kondensāts veidojas īpaši bieži un lielos apjomos – to veicina biežas, straujas un lielas amplitūdas temperatūras svārstības, kas pastiprinās attiecīgos laika apstākļos. Siltākās zemēs šī problēma nav tik aktuāla, taču Latvijā šis aspekts jāņem vērā.

Svarīgi ir arī plēves pareizi ieklāt. Jāatceras, ka „elpojošie” materiāli (šinī gadījumā – pretvēja plēve) jumta korē tiek salaisti kopā ar pārlaidumu (bez šķirtnes), savukārt „neelpojošie” (antikondensāta plēve) ieklāšanas laikā netiek salaisti kopā ar konstrukciju, proti, tiek atstāta sprauga, lai mitrumam, kas kondensējas uz antikondensāta plēves, būtu iespēja pa ventilācijas spraugu izvēdināties.

 

Difūzijas membrānas ir salīdzinoši jaunas tehnoloģijas ražojums, un to izmantošana palīdz vienkāršot jumta konstrukciju, jo samazina montāžas darbu skaitu jumta konstrukcijas izveidē. Tās ir vairākslāņu plēves, kas apvieno sevī hidroizolācijas un pretvēja plēves funkcijas. Apakšējais slānis nodrošina brīvu ūdens tvaiku pārvietošanos uz āru (augšu), bet augšējais neļauj ārpuses mitrumam nokļūt siltumizolējošajā slānī, garantējot labu hidroizolāciju. To nodrošina pati plēves struktūra – difūzijas membrānas ir vairākslāņu (parasti – divu līdz četru) plēves, kuras var iedalīt grupās pēc slāņu skaita un masas, kas savukārt ir tieši saistīts ar plēves stiepes izturību. Divslāņu difūzijas membrānas ir salīdzinoši neizturīgas pret dažādiem mehāniskiem bojājumiem, kas palielina ūdens caursūkšanās risku, tāpēc darbā ar tām jābūt īpaši uzmanīgiem. Var izmantot trīs slāņu membrānas, kur difūziju nodrošinošais slānis ir pārklāts ar speciālu aizsargkārtu, padarot to izturīgāku. Tagad ir pieejamas arī četru slāņu difūzijas membrānas, kuru galvenā priekšrocība ir tā, ka šīs difūzijas plēves stiprības ziņā neatpaliek no pretkondensācijas plēvēm. Tās ir īpaši stiprās difūzijas membrānas, un stiprību šādām plēvēm nodrošina tehnoloģiski iestrādātais armējums un īpašās izstrādes tehnoloģijas. Kā vienu šādas plēves piemēru var minēt četrslāņu difūzijas membrānu „Dachova”. Atšķirībā no daudzām citām līdzīgām plēvēm, „Dachova” slāņi savā starpā nav salīmēti, bet gan savienoti (laminēti) ar elektrostatisko spēku palīdzību. Šī tehnoloģija nodrošina šādām plēvēm elastīgumu, stiprību, savukārt pa membrānas virsmu ir vienmērīgi sadalītas mikroporas ar diametru 1 – 2 mikroni, kas nodrošina augstu tvaika difūziju.

Difūzijas membrānas labi noder jumtiem, kam ir segumi, kas tik ātri nesasilst un neatdziest kā metāla jumti, nav pakļauti tik krasām temperatūras svārstībām un kur kondensāts tik daudz neveidojas (dakstiņu jumti, bitumena dakstiņu jumti, šīfera jumti u.c.). Šādos gadījumos iesaka pretvēja un pretkondensācijas plēves vietā siltumizolācijas slāņa augšu noklāt ar difūzijas membrānu, kas nodrošinās gan hidroizolāciju, gan pretvēja izolāciju. Tā tiek uzklāta cieši klāt pie siltumizolācija slāņa, līdz ar to nav nepieciešams veidot speciālas ventilācijas spraugas pie savienošanas jumta korē. Tā kā šādos jumtos mitrums tik daudz un bieži neveidojas, arī dažādi uzplēsumi vai citi sīki defekti nav tik bīstami kā metāla jumtu gadījumā. Taču modernākās difūzijas membrānas var izmantot arī konstrukcijās ar metāla jumtiem, tikai nepieciešams ievērot visas montāžas prasības.

Difūzijas membrānām ir vairākas būtiskas priekšrocības:

·        Mazāki izdevumi jumta pārsegumam un visa jumta ierīkošanai sakarā ar vienkāršākām konstrukcijām;

·        Labāka siltumizolācija un jumta konstrukcijas aizsardzība t.s. „jutīgajos” punktos – korēs, pie notekām un citiem jumta papildaprīkojuma elementiem;

·        Viss spāru augstums izmantojams siltumizolācijai;

·        Tiek nodrošināta labāka jumta siltumizolācija, jo nav apakšējās ventilācijas atveres;

·        Labāka jumta konstrukcijas koka elementu aizsardzība pret mitrumu, jo mitrais atmosfēras gaiss tiem nepiekļūst.

 

Kvalitātes rādītāji atkarīgi no konkrētiem plēvju veidiem un uzstādītajām prasībām. Piemēram, difūzijas membrānām daži no noteicošiem faktoriem ir tvaika caurlaidība, stiprība, kā arī plēves masas/laukuma attiecība (tā gan svarīga ir arī visām pārējām), ko mēra gramos uz kvadrātmetru (g/m²). Jo mazāks šis svars, jo apšaubāmāka plēves kvalitāte, jo tas parāda, cik daudz pamatmateriāla (polipropilēna, polietilēna) izmantots tās izgatavošanā un rezultātā plēve satur. Tāpēc eksistē aptuvenas minimālās prasības, cik lielam jābūt plēves svaram. Vieglākās ir pretvēja plēves, to svars parasti nepārsniedz 100 g/m², tām šis rādītājs nav tik būtisks. Turpretī antikondensāta plēvēm minimālajam svaram būtu jābūt vismaz 90 g/m², bet augstas kvalitātes plēvju svars ir vismaz 130 g/m². Tvaika izolācijas plēvēm rādītāji, kā minējām iepriekš, galvenokārt ir biezums (vismaz 0,2 mm), izmantotais materiāls un UV stabilizatora klātbūtne. Difūzijas membrānu minimālajam svaram būtu jābūt vismaz 100 g/m², augstas kvalitātes membrānām – vismaz 135 g/m², bet īpaši stiprajām membrānām – vismaz 150 g/m², turklāt tām jābūt armētām.

Plēvju izmaksas atkarīgas no to veida un arī kvalitātes. Tirgū ir pieejamas dažādu ražotāju dažādas kvalitātes plēves, un tas tieši ietekmē cenu diapazonu. Diezgan daudz atkarīgs arī no tirgotājiem. Vislētākās ir tvaika izolācijas plēves, to cena ir vidēji 0,20 – 0,40 Ls/m², pretvēja plēves maksā aptuveni 0,40 – 0,50 Ls/m². Pretkondensācijas plēves izmaksās vidēji 0,30 – 0,55 m², bet difūzijas membrānas – 0,60 – 0,90 Ls/m². Visdārgākās ir īpaši stiprās difūzijas membrānas, to cena sasniedz 1,20 – 2,00 latus par kvadrātmetru.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar SIA „Izola”.